Vakar, palīdzot kādam grūtībās nonākušam uzņēmumam, kārtējo reizi pārliecinājos, cik svarīgi ir sākt risināt problēmas, tikko tās rodas nevis atlikt līdz brīdim, kad ir jau izveidojusies dziļa konflikta situācija.

Ja veiksmīgi esi ticis tik tālu, ka tevi var apsveikt ar uzņēmuma nodibināšanu un tajā esi vienīgais valdes loceklis, sastopies ar jautājumu – kādās tad attiecībās būsi pats ar sevi savā uzņēmumā? Darba ņēmējs? Pilnvarotais?

Cilvēks nav vientuļa sala, un tas attiecas arī uz sava uzņēmuma veidošanu. Ir tik pat kā neiespējami radīt uzņēmumu ar pienācīgu izaugsmes potenciālu pilnīgā vienatnē, jo risināmo uzdevumu loks ietver tik plašu spektru, ka ar viena – pat visgudrākā un visuzņēmīgākā – cilvēka kompetenci ir par maz. Sevišķi izšķirīgi tas ir gadījumā, ja ir nepieciešams piesaistīt finansējumu, jo tas, ko investori vai kredītiestādes noteikti vēlēsies redzēt, ir profesionāla vadības komanda nevis viens cilvēks ar lielisku ideju. Viena no iespējām, kā risināt šo jautājumu ir viena vai vairāku partneru piesaistīšana, dibinot …

Nereti e-pasts ir mūsu primārais komunikācijas veids, kur saņemam darba uzdevumus, dodam darba uzdevumus, vai pat izpildām darba uzdevumus (par privāto saraksti nerunājot). Ja esat starp tiem, kas dienā saņem vismaz pārdesmit e-pastus, tad ļaujiet minēt:

Nevajag sevi lieki šaustīt ar tādiem vārdiem kā krīze, recesija un dižķibele! Tās nav beigas. Patiesībā ļoti, ļoti tālu no tā. Mēs vienkārši piedzīvojam pārmaiņas, ekonomikas transformēšanos. Neko vairāk. Mēs, starp citu, tam jau esam gājuši cauri! 90to gadu sākumā bija līdzīgi. Es pat atļaušos izteikt hipotēzi, ka toreiz bija daudz, daudz trakāk un reti kurš gribētu tajos laikos atgriezties. Jautājums, protams, ir – ko un kā darīt tālāk?