Vakar, palīdzot kādam grūtībās nonākušam uzņēmumam, kārtējo reizi pārliecinājos, cik svarīgi ir sākt risināt problēmas, tikko tās rodas nevis atlikt līdz brīdim, kad ir jau izveidojusies dziļa konflikta situācija.

Kāpēc tik daudziem cilvēkiem (atzīšos, nereti arī man) piemīt niķis atlikt? Kāpēc pieaugušam, racionāli domājošam cilvēkam ir tik grūti nevilcinoties paskatīties patiesībai acīs, atzīt problēmu un sākt dialogu ar citām iesaistītajām pusēm? Laikam jau tāpēc, ka katrs dzīvē reiz ir pieredzējis to brīnumu, ka lietas atrisinās pašas no sevis. Notiek kaut kāds pilnīgi negaidīts notikumu pavērsiens, un problēmas vairs nav. Un uz to arī ceram, atlikdami problēmas risināšanu. Un jo nepatīkamāka problēma, jo lielākas cerības uz problēmas brīnumainu atrisināšanos bez mūsu piepūles.

Situācija, kuru palīdzēju uzņēmumam risināt, bija saistīta ar ilgstošu kavēšanos apmaksāt kādu rēķinu un komunikācijas trūkumu ar attiecīgo piegādātāju, kā rezultātā lieta jau bija nonākusi tik tālu, ka tika saņemts pirmstiesas brīdinājums no parādu piedzinējiem. Šajā gadījumā kavēšanās ar apmaksu bija saistīta ar smagām uzņēmuma naudas plūsmas problēmām nevis nekaunīgu vēlmi darījuma partneri vienkārši „uzmest”, un ar šādām problēmām šobrīd Latvijā saskaras ļoti daudz uzņēmumu un arī fizisko personu. Galu galā izdevās vienoties par parādniekam pieņemamu parāda dzēšanas grafiku, taču bija jāsamierinās, ka būs jāmaksā neliela soda nauda parādu piedzinēju kompānijas izmaksu segšanai. Un pārsteidzošākais visā bija kreditora pārstāvja attieksme – par spīti mēnešiem kavētajai apmaksai un virknei neatbildētu atgādinājumu un brīdinājumu, tā bija pietiekami laipna un pretimnākoša un izskanēja: „Žēl, ka jūs nevērsāties pie mums ātrāk, tad šī situācija nekad nebūtu nonākusi tik tālu”.

Šajā kontekstā izplatīta problēma ir fizisko personu grūtības segt savas kredīta saistības, jo ir zaudēts darbs vai piedzīvots būtisks algas samazinājums. Un šad tad nākas dzirdēt, ka tā vietā, lai ietu un runātu ar savu banku, cilvēki cer uz lata devalvāciju, defoltu, valsts iejaukšanos ar kredītsaistību pārņemšanu, utt. Kāda mana paziņa, kas strādā bankā un kuras ikdienas darbs ir saistīts ar grūtībās nonākušu kredītņēmēju problēmu risināšanu, teica, ka ir būtiska atšķirība, vai cilvēks vēršas pie bankas jau tajā brīdī, kad vēl nekas nav kavēts, bet ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē radīsies grūtības ar kredīta atmaksu, vai arī problēma tiek sākta risināt tad, kad ir jau vairāki kavēti maksājumi. Jo ātrāk cilvēks sāk risināt šos jautājumus, jo izdevīgākus nosacījumus panāk. Skaidrs, ka kredīta restrukturizācijas rezultātā jārēķinās, ka kopsummā kredīts izmaksās dārgāk, kā arī ir dzirdētas dažādas neģēlības, kuras viena otra banka cenšas izstrādāt šādā situācijā, tomēr jebkurā gadījumā uz labāku rezultātu var cerēt tad, ja problēmas risināšanu neatliksiet līdz tā ir samilzusi līdz katastrofas apmēriem ar parādu piedzinējiem, tiesu izpildītājiem, utt.

Tāpēc, ja jūti, ka briest problēmas ar maksājumu veikšanu, runā ar saviem kreditoriem laikus. Piemēram, ja esi Swedbank klients, tad bankas mājas lapā ir izveidota atsevišķa sadaļa Kā risināt kredīta atmaksas grūtības. Citu banku mājas lapās man neizdevās atrast tik detalizētu informāciju, taču tas nenozīmē, ka šīs bankas nav gatavas meklēt pieņemamu risinājumu.

Neatliec. Atlikšanas cena parasti ir nesamērīgi augsta.