Darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju Latvijā pamatā regulē Darba likums.

Ir gadījies dzirdēt viedokli, ka Darba likums attiecas tikai uz valsts iestādēs strādājošajiem, taču tas ir maldīgs, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

Vēlos uzsvērt, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, ir ļoti svarīgi savlaicīgi un pareizi nodibināt darba attiecības, jo minimālais administratīvais sods par darba ņēmēja nodarbināšanu bez darba līguma, ko čakli konstatē un arī piemēro Valsts darba inspekcija, ir 750 lati. Tas varētu būt nepatīkams trieciens jūsu vēl nestabilajai uzņēmējdarbībai.

Tātad, visos gadījumos, kad izlemsiet nodarbināt darbinieku, kas

1. uzņemsies veikt noteiktu darbu
2. jūsu noteiktajā laikā un
3. pakļausies jūsu rīkojumiem un noteiktajai kārtībai uzņēmumā,

jums būs jāslēdz darba līgums. Jūs ar līgumu apņemsieties maksāt darbiniekam nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumam likums pieprasa obligātu rakstisku formu. Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Piebildīšu, ka parasti darba līgumi tiek slēgti ar mērķi ilgi un laimīgi sadarboties, taču dzīve, diemžēl, pierāda, ka sadarbība mēdz arī nepatīkami izbeigties. Darba likums ir „uzbūvēts” darbinieka, nevis darba devēja aizsardzībai tā, ka praktiski visos gadījumos, kad darba strīdi nonāk tiesā, tiesa lemj par labu darbiniekam. Tāpēc ir svarīgi jau brīdī, kad tikai dibināt darba attiecības, padomāt un neaizmirst arī par to „nesāpīgu” izbeigšanu.

Gadījumā, ja jums ir nepieciešams saņemt kādu pakalpojumu, bet ne ik dienas, ērtāka sadarbības forma ir konkrētā pakalpojuma pirkšana no cita uzņēmuma vai individuālā komersanta. Tas attiecas, piemēram, uz grāmatvedības, informācijas tehnoloģiju, juridisko, telpu uzkopšanas utml. nodrošinājuma sniegšanu. Tādējādi jūs aiztaupāt sev raizes par nodokļu nomaksu, kas saistīta ar darba ņēmēja nodarbināšanu, ietaupāt uz telpu un aprīkojuma rēķina, nav jālauza galva par to, kas strādās darbinieka slimības vai atvaļinājuma laikā. Individuālais komersants, kas sniegs jums kādu pakalpojumu, pats maksās par sevi nodokļus. Jūs apmaksāsiet tikai piestādīto rēķinu.

Norādīšu gan, ka šādu sadarbības formu (nodarbināt pašnodarbināto personu/individuālo komersantu) nevarēsiet slēgt, piemēram, ar savu sekretāri vai citiem biroja darbiniekiem. Pašnodarbinātība paredz pilnīgu darbības autonomiju un neparedz pakļaušanos kāda noteiktajai kārtībai. Lai šāds līgums ar pašnodarbināto personu/individuālo komersantu tiktu noformēts un izpildīts korekti, sekretārei būtu no jums jānomā sava darbavieta un tās tehniskais nodrošinājums, kas savukārt nozīmētu papildus dokumentu un atskaišu kalnus, izdevumus un nodokļu maksājumus, kā arī jums nebūtu tiesības pieprasīt sekretārei darba laikā atrasties darba vietā.

Evija Jasūna
juriste

juristeskonsultacija@inbox.lv