Padalīšos savā pieredzē, kā tas ir – būt mammai, kurai ir savs bizness, un abi – bērniņš un bizness – ir ar mazu vecuma starpību. Esmu sajutusi gan apbrīnu, gan bažas, gan saņēmusi daudz jautājumus par sava biznesa sākšanu drīz pēc bērniņa piedzimšanas. Un var saprast, kāpēc. Jo jautājumu tiešām ir daudz – vai mazais no tā necieš, kā to visu paspēt, un ja nu bērniņš saslimst, kad gulēt, kā atrast laiku sev, kā neizdegt utml… Vislielāko apbrīnu esmu izpelnījusies no sev līdzīgiem – vai nu mammām ar maziem bērniem vai cilvēkiem, kas tikko uzsākuši savu biznesu. Negribu teikt, ka tas ir nieks un vienkārši, bet tas pavisam noteikti ir iespējams, un es atļaujos sevi saukt par labu mammu, kā arī manas studijas īres līgumam tūlīt būs 2 gadi, un es esmu laimīga.

Īsa mammas bez bosa biogrāfija

Man ir 33 gadi, meitiņai ir 2 gadi un 8 mēneši, un nepilnus 2 gadus man ir sava foto studija, kurā fotografēju bērniņus un visu, kas ar viņiem saistīts. Līdz mazajai strādāju bankā (gandrīz 10 gadus), ar klasisku karjeru – no klientu apkalpošanas “pie lodziņa” līdz beigās vadīju nodaļu, kas attīstīja bankas pakalpojumus privātpersonām. Darbs bija ļoti spraigs, interesants, arī grūts, daudz braukāju komandējumos un, protams, labi pelnīju. Visus gadus, ko strādāju bankā, es paralēli fotografēju – no sākuma tāpat vien, vēlāk citiem, mācījos gan tepat, gan vienu vasaru Maskavā, gan tālmācībā pie Amerikas bērnu fotogrāfiem, pirku nepieciešamo tehniku un lielu daļu sava brīvā laika un līdzekļu veltīju šim savam priekam. Mācoties Maskavā sapratu, ka gribu būt fotogrāfe, un ka atpakaļ ceļa nav -  ir tikai ceļš uz priekšu. Nolēmu, ka tanī mirklī, kad vienā mēnesī ar fotografēšanu varēšu nopelnīt tik pat cik bankas algā,  tad sākšu taisīt savu interneta mājas lapu. Kad tā bija palaista dzīvē, un es biju uzņemta pasaules kāzu fotogrāfu asociācijā, zināju, ka tas vairs ir tikai laika jautājums. Tomēr, lai saņemtos un atteiktos no savas veiksmīgās karjeras finanšu pasaulē, man bija nepieciešami daudz gadi. Līdz visu atrisināja 2 bērni. Viens bija mans, kuru gaidot un auklējot, pārdomāju savu dzīvi. Otrs bija klasesbiedrenes dēliņš, kurš man piezvanīja, kad manai meitiņai bija 6 mēneši. Pašam zvanītājam īsti man nebija ko teikt, taču viņa mamma man izstāstīja, cik grūti ir atrast vietu, kur aiziet ar pavisam mazu bērniņu nofotografēties. No Maskavas līdz studijas atklāšanai bija pagājuši 7 gadi…

Mamma

Jautājums – kāpēc es izvēlējos mainīt savu karjeru tieši tad, kad kļuvu par mammu. Domāju, ka daudzas mammas un, iespējams, arī tēti man piekritīs – mirklī, kad piedzimst mazais, mainās vērtības. Protams, tas nenotiek vienā naktī un tās nav divas pavisam dažādas pasaules, tomēr lietas, kas kādreiz šķita svarīgas, nezin kāpēc savu nozīmi zaudē, kad blakus ir mazs bērns. Tādā mirklī ir daudz vieglāk izšķirties par labu vēl vienai pārmaiņai dzīvē. Jo tāpat viss ir savādāk nekā pirms mazā nākšanas pasaulē. Kad domāju par sevi kā mammu, tad pavisam noteikti varu teikt, ka mamma bez bosa ir daudz labāka nekā mamma ar bosu. Pirmkārt, es varu būt kopā ar savu bērniņu daudz vairāk nekā strādājot klasisku darba laiku. Tas nenozīmē, ka es strādāju mazāk (visticamāk otrādi), taču savas darba stundas varu pakārtot mazās miega režīmam. Tāpat ir ļoti daudz lietas, ko mēs varam darīt kopā vai apvienot ar pastaigu vai kopīgu izklaidi. Otrkārt, manam bērnam ir daudz laimīgāka mamma, kas manuprāt ir pats labākais, kas var būt. Treškārt, esot kopā ar savu mazo un darot kopīgi darbiņus, kas nepieciešami manai studijai, varu mazajam daudz ko iemācīt un izstāstīt, ko noteikti nedarītu strādājot birojā. Mēs noteikti esam daudz tuvākas nekā ja kopā pavadītais laiks būtu mazāks. Ceturtkārt, man var būt tik daudz brīvdienu gadā, cik vien vēlos. Un man ir 3 dienu darba nedēļa :), jeb precīzāk mazā iet uz dārziņu 3 dienas nedēļā.

Bizness un mazais

Ko iegūst bizness, ja tā īpašniekam ir mazs bērns? Pirmajā mirklī šķiet, ka itin neko. Tomēr manā gadījumā šīs abas lietas ir ļoti cieši saistītas, jo es fotografēju bērnus. Kamēr nebiju mamma, es vienkārši nevarēju bērniņus nofotografēt tā, kā to jūt mammas. Būtībā pats mans bizness tik pat kā nebija iespējams, kamēr nebiju mamma. Nākamais pluss – veidojot studiju, varēju pavisam viegli visu paredzēt un iekārtot, un man nebija nekādu pārsteigumu, jo visu ar mazo bijām izmēģinājušas. Man bija skaidrs, kādai jābūt studijai ģimenēm ar maziem bērniem – tai jābūt viegli pieejamai, tur jābūt gan vietai, kur pasildīt mazajam ēdienu, gan vietai, kur pārģērbties, kur mazajam droši spēlēties, kur sapucēties, kā izvairīties no lietām, kas var izraisīt alerģiju utml. Pat, ja bizness nav saistīts ar bērniem, domāju, ka tas tomēr iegūst, ja īpašniekam mājās ir mazs bērniņš. Bērns ir kā meditācija – kad esmu kopā ar viņu, pārējā pasaule atkāpjas. Tanī laikā visas sakrājušās domas izgaist un kad atgriežas, tad vairs nav tik koncentrētas. Rezultātā galva ir brīvāka un daudz atvērtāka jaunām domām un idejām. Protams, bērns prasa papildus enerģiju un laiku, kuru citkārt varētu ieguldīt biznesā. Tomēr pārāk liela koncentrēšanās uz vienu lietu, manuprāt nav pati labākā stratēģija.

Un vēl viena pārdoma – mēs esam pieraduši dzīvot lielu uzņēmumu kultūrā, kur bizness un bērns ir divas dažādas lietas. Pasaulē ir pavisam normāla parādība, ja veikalā kādā kaktiņā spēlējas īpašnieka bērniņš vai ja mazais piedalās ģimenes biznesa dzīvē. Mums ir pārāk maz ģimenes uzņēmumu, tāpēc tas šķiet nepieņemami un pat neprofesionāli. Bet ja atmetam “tā nedara” pieņēmumu – kāpēc gan es nevarētu strādāt kopā ar savu bērniņu? Es zinu vairākas mammas tepat Latvijā, kas uz darbu iet kopā ar mazo. Arī mana meitiņa brauca man līdz uz fotosesijām kopā ar kādu auklīti vai reizēm viena – vienkārši spēlējās vai gulēja blakus. Nedomāju, ka kāds no tā cieta – gluži otrādi – manuprāt tikai ieguva. Es biju mierīgāka, jo zināju, ka mazajam viss labi. Mazā juta mammas tuvumu un iepazinās ar pasauli ārpus mājas. Un visi pārējie saprata…

Par un pret

Es uzskatu, ka nevajag atteikties ne no vienas ieceres – ne mazuļa gaidīšanas, ja iesākts savs bizness, ne no sava biznesa, ja gaidāms vai jau piedzimis mazais.

Galvenie “par” abu jauno lietu apvienošanai vienā laikā: pirmkārt, dzīve mainās tik un tā, un vēl viena lieta, lai arī liela, neko daudz nemaina. Jauns pamats zem kājām būs jāmeklē jebkurā gadījumā. Otrkārt, daba ir paredzējusi papildus enerģiju laikā, kad bērniņš ir pavisam mazs. No savas pieredzes šķiet, ka tās ir par daudz un pietiek vairāk nekā tikai vienam bērniņam – kāpēc nelikt to lietā. Treškārt, kamēr jaunais bizness “ieskrienas”, paliek atvērtas durvis un iespēja atgriezties vecajā darbā – tā ir ļoti svarīga drošības sajūta.

Galvenie “pret” un kā ar tiem rēķināties: pirmkārt, laika tikai sev nav itin nemaz. Vienīgā iespēja ir tam paredzēt atsevišķu laiku plānotājā un laicīgi sarunāt auklītes. Man neizdodas. Otrkārt, ja mazais saslimst, tad bizness apstājas. Jābūt plānam “b” šādiem gadījumiem – katram tas būs savādāks, bet ir vērts laicīgi izsvērt iespējas. Treškārt, ja bizness neiet, tad mazajam ir nelaimīga mamma. Mana recepte – jābūt pietiekamiem iekrājumiem sliktajiem mēnešiem un jādomā 3 gājieni uz priekšu gan ar labākajiem gan sliktākajiem scenārijiem.

Ļoti liela nozīme ir ģimenes un apkārtējo atbalstam. To esmu saņēmusi gan no vīra, gan mūsu abu vecākiem, kas palīdz mazo pieskatīt un reizēm tikt galā ar ikdienas lietām. Domāju, ja man viņu nebūtu, tad diez vai justos tik droša  un, ļoti iespējams, nebūtu saņēmusies atvērt savu studiju un aiziet no  bankas. Šī atziņa der gan par gan pret sadaļā – atkarībā no tā vai ģimenes atbalsts ir vai nav.

Tomēr jebkurš “pret” faktors ir iespējams arī mammai ar bosu. Vienīgā atšķirība, ka tādā gadījumā var lūgt palīdzību bosam vai vismaz ir kāds, uz ko dusmoties… Bet es nekad, nekad, nekad negribētu mainīt savu patreizējo dzīvi pret kaut ko citu.

Agnese
www.agnesealjena.lv