Nevajag sevi lieki šaustīt ar tādiem vārdiem kā krīze, recesija un dižķibele! Tās nav beigas. Patiesībā ļoti, ļoti tālu no tā. Mēs vienkārši piedzīvojam pārmaiņas, ekonomikas transformēšanos. Neko vairāk. Mēs, starp citu, tam jau esam gājuši cauri! 90to gadu sākumā bija līdzīgi. Es pat atļaušos izteikt hipotēzi, ka toreiz bija daudz, daudz trakāk un reti kurš gribētu tajos laikos atgriezties. Jautājums, protams, ir – ko un kā darīt tālāk?

Daudzus, apsverot sava uzņēmuma dibināšanu, atbaida doma par dažnedažādajām formalitātēm, kuru veikšanu pieprasa likumdošanas prasības. Labs piemērs ir grāmatvedība, kas ir obligāta jau no pirmās uzņēmuma dzīves dienas (vismaz atsevišķi tās elementi, ja vien nevēlaties saņemt dusmīgu vēstuli no Valsts Ieņēmuma dienesta). Tāpēc piedāvāju uz jautājumu par grāmatvedības organizēšanu paraudzīties, apsverot trīs dažādus šī jautājuma risināšanas ceļus:

Reaģējot uz aptaujas rezultātiem, kas rāda, ka lielākā daļa bezbosiem.lv lasītāju vēlētos vairāk lasīt par uzņēmēja ikdienu, kā arī raksta Apēd vardi! Jeb kā produktīvi iesākt dienu… popularitāti, vēlos atgriezties pie rakstā iztirzātās tēmas. Jo viena lieta ir vienkārši ņemt un apēst vardi, bet pavisam cita – panākt nepieciešamo noskaņojumu, kurā var izdarīt ne to vien.

Viens no lielākajiem neatkarīgas darbošanās ieguvumiem ir brīvība pašam kontrolēt savu laiku. /  Čārlzs Hendijs “Zilonis un blusa”
Šis citāts ir absolūti patiess personiskās brīvības raksturojums, bet iesākumā tas var būt arī nedaudz biedējošs. Brīvība kontrolēt savu laiku sākumā ir nedaudz eiforiska sajūta: “es varu darīt, ko gribu”. Bet pēc neilga laika tā sāk kļūt biedējoša: “ko man tagad iesākt!?”

Nereti cilvēkiem, kas paši nav uzņēmēji, izveidojas dažādi mīti un priekšstati par uzņēmējiem “kā šķiru”. Tomēr nesen veiktais Kauffman Foundation pētījums (PDF, 1,03 MB) par uzņēmējiem atklāj visnotaļ interesantus faktus, kāds “statistiski vidējais uzņēmējs” ir patiesībā. Lūk, daži no tiem: